Mežacūka ir bara dzīvnieks un satopama visā Latvijas teritorijā. Mežacūkas dzīvo mežos un krūmājos. Viņas klejo, meklēdamas pārtiku. Šie dzīvnieki mēdz iemaldīties arī pilsētās. Mežcūku ķermeņa krāsojums ir rūsgani brūns, sari raupji un gari. Tēviņiem raksturīgi ilkņi – jo vecāki, jo viņu ilkņi ir ielāki. Mežacūku mazuļi jeb sivēni dzimst agri pavasarī. Viņi ir dzeltenpelēki, ar tumšāku garensvītrojumu. Kopā ar māti sivēni dzīvo vienu gadu. Mežacūku mātes ir agresīvas, ja jāaizstāv mazuļi, tādēļ nav ieteicams tuvoties mežacūkām.